No 10. līdz 21. jūnijam būs apskatāma jauno mediju mākslas izstāde “Savienotāji”, kas norisināsies Liepājā, Vecajā Ostmalā 53. Izstādes atklāšana - 10. jūnijā pulksten 19:00.
Informācijas laikmetā medijs ir starpnieks vairākiem “vēstniekiem”, kuru pamatmērķis ir savstarpēji apmainīties ar ziņojumiem. Līdz ar to lielu nozīmi šajā apmaiņas procesā iegūst tieši savienojuma posms. Ziņojums šajā vietā ir visneitrālākais, godīgs un pilnīgi atklāts, bez interpretācijām. Tieši savienojumā mēs esam mēs paši, un mums tiek sniegta vienreizēja iespēja piedzīvot pilnīgu informācijas caurspīdību.
Izstādē būs iespēja apskatīt 16 jauno mākslinieku darbus - interaktīvas skulptūras un instalācijas, tīkla mākslas un audiovizuālus darbus, video instalācijas, 3D mākslas objektus u.c.
Mākslinieku radītie darbi balstīti uz katra subjektīvo pētījumu par sev nozīmīgiem tematiem un to interpretāciju savienojumā ar dažādiem medijiem. Mākslinieki izmanto savienotājierīces, lai savienotu apmeklētāju ar savu vēstījumu, vienlaicīgi paši iedarbojoties kā savienotāji.
Izstādes atklāšanā 10. jūnijā notiks mākslinieku vadīta ekskursija, kā arī uzstāsies mūziķis Niklāvz un citi mākslinieki.
Mākslinieki: Casper Svalgaard, Rita Kamola, Maija Barbare, Pauls Kūlis, Niklāvs Sekačs, Kristaps Strungs, Māra Vulfa, Gunta Dombrovska, Linda Strauta, Samanta Kalēja, Marta Matuzeviča, Egils Šusts, Madara Kļavinska, Dana Rasnača, Annija Gancone un Laura Katkeviča.
Darba laiks: no 11. līdz 21. jūnijam darba dienās no 13:00 līdz 18:00, brīvdienās no 12:00 līdz 17:00.
DARBI
Video novērošanas siena
Casper Svalgaard
"Pēdējās minūtes ziņas"
Rita Kamola
"Dainas citā gaismā"
Maija Barbare
"Tumsa"
Niklāvs Sekačs
Videonovērošanas instalācija
Kristaps Strungs
"DeForma"
Māra Vulfa
"Smadzeņu vēstījums"
Gunta Dombrovska
"Taktilie pavedieni"
Linda Strauta
Vēja ģenerēti mākslas darbi
Samanta Kalēja
"Tempus Nucleus"
Marta Matuzeviča
"Atmiņa atmiņā"
Egils Šusts
"Teleports"
Madara Kļavinska
"Šifrētās smaržas"
Dana Rasnača
"Zīmolu kaleidoskops"
Annija Gancone
"SAJŪTU GRAFI"
Laura Katkeviča
Casper Svalgaard - Video novērošanas siena
Pēdējo gadu laikā, dronu tirgus ir krasi palielinājes. Dronu tehnoloģijas attīstās neticamā ātrumā un izskatās, ka tās ar katru gadu uzlabojas, kā arī, palielinās potenciālās iespējas komerciālajā nozarē.
Tomēr, ar straujo dronu pieaugumu, EASA* un individuālām valstīm ir grūtības izstrādāt atbilstošus likumus, jo droni ir samērā jauns produkts tirgū. Lai gan pastāv likumi, kas attiecas uz droniem, tomēr iedzīvotāji nav informēti par tiem.
Šajā video instalācijā, autors mēģina parādīt vienu no negatīvās dronu izmantošanas iespējām, pamatojoties uz to, ka trūkst likumu, iedzīvotāji nav informēti par bezpilota lidaparāta pamatnoteikumiem, kā arī, parādīt privātuma pārkāpumus. Tajā pašā laikā darbs apskata, dronu novērošanas scenārijus tuvā nākotnē, kad šo tehnoloģiju, iespējams, izmantos valdība, lai novērotu savus iedzīvotājus.
Rita Kamola - "Pēdējās minūtes ziņas"
Kopš aktuālo informāciju uzzinām ne tikai avīzēs, radio, televīzijā.., šķiet pasaules notikumu skaits ir ne tikai dubultojies, bet pat trīskāršojies. Attīstoties tehnoloģijām un palielinoties informācijas sniegšanas un apmaiņas vietnēm un metodēm, arvien vairāk laika pavadām virtuālajā vidē, paralēli izraisot bailes kaut ko palaist garām, ko salīdzinoši daudzi psiholoģijas teorētiķi sauc par FOMO(fear of missing out). Vai spējam izsekot līdzi lielajam informācijas daudzumam, tajā iedziļināties un uztvert kvalitatīvi, turklāt uztverto pārdomāt un analizēt?
Mēģinot rast atbildes, māksliniece savu uztveres uzvedību pētījusi virtuālajā vidē. Subjektīvi vērtējot - uzmanība ir stipri saraustīta, informācijas pieejamība ir tik plaša un mainīga, ka visu aptvert un izanalizēt prasa ļoti ilgu laiku.. Kā ļoti racionāls un konkrēts veids, kas spēj attēlot veselu kompleksu datu sistēmu, to translējot noderīgā informācijā, sauc par datu vizualizāciju.
Piekrītot datu vizualizācijas praktiķu un pētnieku Fernandai Viégas un Martinam Vattenbergam, apgalvojumam, ka vizualizācija ir gatava kļūt par nākamo plašsaziņas mediju, kas arī ir mākslas darba konceptuālā pamata iedvesmas avots.
Vizualizācija ir tiešsaiste Latvijas populārāko ziņu portālu jau notikušu un/vai pašreiz notiekošu notikumu virsrakstiem, tiem kārtojoties pa apli attiecīgajā laikā (minūtē), kad tie tiek ievietoti ziņu portālā; nepieciešamie dati vizualizējas, izmantojot Processing lietojumprogrammā izveidoto kodu, kas nolasa ziņu portālu rss plūsmu.
Maija Barbare - "Dainas citā gaismā"
Aizvien biežāk mūsdienu mākslas vidē eksistē tendence veidot saiknes starp jau eksistējošu vēsturiskās kultūras elementu un kādu jaunu faktoru, pavēršot jau esošo elementu jaunā virzienā un sasaistot to ar šī brīža aktualitātēm. Bez mākslas palīdzības, tas ir, bez cilvēku veidota materiālu un paņēmienu kopuma specifiskā veidā, nebūtu iespējams atrast piemērotu objektīvu izpausmi konkrētiem apziņas un izjūtu stāvokļiem. Kultūras apziņa un etnogrāfija ir balstīta uz sajūtu kopumu, pagātnē tā bija cilvēku dzīvesziņa un padomi, kas veidoti gadu gaitā, uzkrāti un nodoti tālākām paaudzēm. Lai izpaustu sajūtu, kas attēlo latviešu pagātnes kultūras un tradīciju kopumu ar mākslas palīdzību, nepieciešams apzināties, ka šāds darbs jau eksistē, taču ne mākslas vidē, - tas ir Krišjāņa Barona radītais Dainu skapis. Sistematizēts un shematiski būvēts uz latviešu tautas gudrībām, apvienojot to sižetiski strukturētā ietvarā - Dainu skapī - tas kalpo kā senlatviešu tautas dzīves dokumentācija. Darba mērķis ir pārvērst šo kultūrmantojumu citā uztveres formā, saglabājot ārējā izskata simbolismu. Skapis tiek saglabāts kā sasaiste ar Krišjāņa Barona Dainu skapi, taču tā saturs tiek pārvērs jaunā formā, no tekstuālas pierakstītas informācijas uz vizuāli uztveramu „sajūtu”.
<
"Niklāvs Sekačs - "Tumsa"
Tumsa ir redzamās gaismas pilnīgs vai relatīvs trūkums.
Liepājas Neredzīgo biedrības bibliotēkā pieejamie audio materiāli galvenokārt pieejami stereo vai mono formātā. Lai izmainītu literāra darba skanējumu un tā uztveri tika izveidots binaurāla audio ieraksta formātā veidots stāsts ar tajā intergrētiem interaktivitātes elementiem. Stāsts veidots modificējot latviešu tautas pasaku “Putns ievilina cilvēku citā pasaulē”, kur stāsta scenāriju un gaitu ar žiroskopa, akselometra sensora palīdzību var izvēlēties klausītājs navigējo ar galvu pa labi vai pa kreisi.
Kristaps Strungs - Videonovērošanas instalācija
Cilvēks 21. gadsimtā atrodas zem novērošanas gandrīz katru dzīves mirkli, no novērošanas sistēmām nevar izvairīties, tās ir daļa no cilvēka ikdienas.
Videonovērošanas sistēmas nav tikai videokameras, kuras var redzēt lielveikalos vai arī piestiprinātas pie dažādiem kulturāliem objektiem, kā arī pie daudzām iestādēm. Katrā viedtālrunī ir iebūvētas videokameras, kuras arī ir daļa no videonovērošanas sistēmām. Ar viedtālruņu videokamerām cilvēki veic pašnovērošanu. Pašnovērošana ir novērošanas veids, kurā par novērotāju kļūst pats cilvēks, daloties ar uzņemtiem videoierakstiem un fotogrāfijām sociālajos portālos, kurās galvenokārts ir redzams pats cilvēks.
Darbā, ar izveidotas programmatūras palīdzību, tiks veikta videonovērošana, kura radīs pašnovērošanas efektu, manipulējot ar laiku, lai cilvēks pēc neilga laika redzētu pats sevi pagātnē.
Māra Vulfa - "DeForma"
Attīstoties tehnoloģijām un tām kļūstot arvien mobilākām, komunikācija kļūst iespējama cilvēkam atrodoties pie datora ekrāna un pat skolu vai darba vietu pārceļot no ofisa uz mājām. Līdz ar to cilvēka ķermenis kļūst statisks, saspringts un ir nolemts nekustīgā lomai.
Argentīnas tango dejas laikā starp diviem cilvēkiem veidojas kustību komunikācija, informācijas atgriezeniskā saite, kas nosaka dejas attīstību. Ķermenis šo informāciju ietver sevī un tā ir neatdalāma no autora. DeForma tīri tehnoloģiski mēģina pārvarēt cilvēka iespēju robežas un neverbālajai komunikācijai piešķirt materialitāti. Fiziskas tango kustības, organizētas laikā un telpā, kļūst par abstraktām formām trīsdimensionālā (3D) vidē.
Ķermeņa kustība ir ierakstīta Motion Capture optiskās kustību skenēšanas sistēmā, analizēta un pārvērsta datos. Šī informācija tiek ierakstīta kodā, kuru ar datorgrafikas programmatūras palīdzību transkodē jeb pārtulko vizuālā valodā. DeForma izceļ komunikācijas klātesamību pār dejas vizuālo reprezentāciju un veido neverbālās komunikācijas objektu.
Gunta Dombrovska - "Smadzeņu vēstījums"
Māksla kā brīvā pētījumu platforma piedāvā alternatīvas zinātnes un tehnoloģiju pētījumu rezultātiem. Aktuāli kļuvuši temati par virtuālo realitāti un posthumānismu, kurus daļa sabiedrības vēl neapzinās un neatzīst. Atgriezeniskā saite starp cilvēku un tehnoloģiju, cilvēka ķermeņa iekšējo procesu digitalizācija un bioatgriezeniskās saites izmantojums mākslā. Darbā izmantotā elektroencefalogrāfija, kas tiek parasti pielietota neiroloģijas zinātnē, smadzeņu viļņu aktivitātes reģistrēšanai, ļauj izstādes apmeklētājam ar “domu spēku” iedarboties uz skaņas skulptūras skanējumu.
Skaņas skulptūra sastāv no pianīna stīgām, solenoīdiem, pianīna āmuriņiem, skaņas noņēmējiem, skaļruņiem, Mac Mini, USB Arduino, Neurosky MindWave. Stīgas kopā veido 12 toņu harmoniju vairāk kā divu oktāvu diapazonā. MindWave reģistrē beta viļņus, kuri atbild par koncentrēšanos, uzmanības stāvokli un aktīvu domāšanu. Jo augstāks beta ienākošais signāls, jo augstāks skaņas tonis tiek atskaņots.
Linda Strauta - "Taktilie pavedieni"
“21.gs stūrakmens – multidimensionalitāte. Skaņa iemieso formas plūsmu, tai piemīt gan klātbūtnes, gan prombūtnesefekts, tā ir telpsika un laicīga. Mēs dzirdam ne tikai formas, bet arī virsmas”
Instalācija realizē konceptu par akustiska, skārienjūtīga rokdarba - auduma spēju atklāt ieausto pavedienu(ornamentu) vēstījumus, skatītājam radot kontaktu, noskaņu, sensoriālu pieredzi, intīmas pieskāriena atbildes.
Auduma interfeiss šajā instalācijā ir arī kolektors, rokdarba atmiņu ieloces, kas skatītājam ļaus sekot unikālām skaņu niansēm, ar vienu soli ieklausīties auduma telpā. Datu laikmetā digitālā slāņa iejaukšanās arī kultūras mantojumā ir neizbēgama. Audums ir cirkulējošs un aktīvs.
Samanta Kalēja - Vēja ģenerēti mākslas darbi
Četri konceptuāli saistīti darbi - vēja analogi veidoti zīmējumi, vēja ģenerēti gaismas zīmējumi (ilgas ekspozīcijas fotogrāfijas), video instalācija, kurā redzams mežs, kas no viena gala tiek izcirsts, un pa virsu video materiālam redzami orkāna “Ervīns” vēja ātruma dati, kā arī izveidota 3D forma, kurā interpretēti tā paša orkāna pieejamie dati. Visu šo darbu tapšanā kā instruments izmantots vējš. Darbos tiek uzsvērta vēja mainīgā daba klimata izmaiņu kontekstā, kā divus no iemesliem izceļot mežu izciršanu un vēja pieaugošo ātrumu un spēku. Mākslas darbi veidoti kā vēja vizualizācijas, kas dod iespēju cilvēkam uz šo parādību paskatīties citādāk, jo ikdienā vēja klātbūtni var sajust, bet šī caurspīdīgā gaisa plūsmas masa nav redzama. Katrs izveidotais darbs ietver sevī informāciju par vēja ātrumu un virzienu noteiktā laikā un vietā.
Marta Matuzeviča - “Tempus Nucleus”
“Tempus Nucleus” (no latīņu val. - laika kodols) ir video instalācija, kas tiecas atspoguļot cilvēka apziņas plūsmas refleksīvo, daudzslāņaino būtību, kuru ietver netveramie dabas un laika rāmji.
Laiks:
Filozofs Anrī Bergsons (Henri Louis Bergson) skaidro laika ilgstamības jeb tīrā laika jēdzeinu, pievēršoties cilvēka pieredzei, kur visi notikumi ir saistīti vienā, nedalāmā plūsmā, kas nav izskaitļojama ar matemātiskā laika uzskaites paņēmieniem.
Cilvēks neuztver savu dzīvi lineāri. Tas, kā mēs uztveram un uzkrājam informāciju, liek pārvērtēt mūsu vizuālās uztveres viennozīmību un aizdomāties par tā saucamo “sadalīto optiku”, kur tiek uztverta gan pagātne, gan tagadne vienlaicīgi, izmantojot pagātni kā līdzekli, lai kritiski vērtētu tagadni.
Cilvēka bezapziņā glabājas pagātnes informācija, bet atcerēšanās process izpaužas kā datu lasīšana. Pagātnes notikumi mūsu atmiņā var mainīties, jo tiek ietekmēti tagadnē, vai ar laiku tie vienkārši deformējas un zūd. Kā arī izrietot no šīm divām laika dimensijām (pagātne, tagadne), atklāts paliek jautājums par nākotnes uztveri, kas ir nenoteikta, bet tomēr izpaužās relatīvi determinētās vīzijās un sapņos, kas izriet no cilvēka iepriekšējās pieredzes.
Daba:
Kad lūkojamies uz dabu no liela tuvuma vai attāluma, mēs varam pamanīt atkārtotas, fraktālas, pazīstamas formas - trijstūri, lodi (apli), piecstūri u.c. Mēs izmantojam šīs formas kā rīku, lai definētu realitāti. Līdz ar to šīs ģeometriskās formas var uzskatīt par Visuma uzbūves materiālu. Bet vai mēs uztveram objektus un telpu izrietot no šīs Visuma uzbūves, vai arī tās ir tikai ilūzijas, ko rada cilvēka uztveres sensorā sistēma?
Egils Šusts - "Atmiņa atmiņā"
Šodien cilvēks sastopas ar daudz lielāku informācijas apjomu kā agrāk un atmiņa nespēj visas detaļas saglabāt pilnvērtīgi. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, cilvēkiem ir iespēja saglabāt savas atmiņas digitāli un piekļūt tām jebkurā laikā. Galvenais mērķis ir saprast, kādu ietekmi šīs atmiņas rada uz cilvēku tālākā nākotnē.
Autors savā mākslas darbā ļauj ielūkoties savās atmiņās, par pamatu izvēloties - redzēto, dzirdēto un savus domu pierakstus, ar iespēju atlasīt atmiņas pēc laika un atslēgas vārdiemlai.
Madara Kļavinska - "Teleports"
Kibernētikas ietvaros ir iespējams izplūdināt nošķīrumu starp cilvēka miesu un ierīces korpusu, pasauli vērojot ceļojošu datu un informācijas plūsmā. Elektromagnētiskajos viļņos klīstošais signāls spēj virzīties cauri blīvai matērijai, momentā pārvarot milzīgus attālumus, bet balss, kas ir nepārprotami saistīta ar cilvēka ķermeni, ir gana elastīga, lai spētu tam pievienoties. Tālab vokalizācija ir Teleporta galvenā ierosinātāja un ceļojuma biļete.
Lai teleportācija būtu iespējama, ir jāizšķīst sīkās informācijas daļiņās, kas vienlaicīgi tiek saliktas kopā kaut kur citur. Posthumānismā subjektivitāte var tikt izvērsta ārpus fizikalitātes, tādejādi, ja ierīce ir spējīga atdarināt cilvēku, atkārtot tā balsi, kopēt tā vizuālo nospiedumu, tās korpuss ir uztverams kā ķermeņa surogāts. Instalācijā notiek saruna ar sevi no citas mašīnas ķermeņa.
Dana Rasnača - "Šifrētās smaržas"
Cilvēki un tehnoloģijas atrodas nemitīgā mijiedarbībā. Tie papildina viens otru kopīgā attīstībā un līdzpastāvēšanā. Kā laikabiedrus, tos vieno nesaraujama saikne - tie sader kopā un nosaka viens otru. Šāda līdzāspastāvēšana ir svarīga, jo tā liek domāt par abu vienlaicīgu evolūciju, bez nepieciešamības vienu nostādīt kā prioritāti pār otru.
Mūsdienās daudzas jomas tiek pakļautas tehnoloģiju progresam un digitalizācijai, lai atvieglotu cilvēka ikdienas darbus - tai skaitā arī pārtikas nozare. Tā ir cilvēkam vitāli svarīga un pārspīlēti komercializējama, kas veicinājis 3D pārtikas printēšanas rašanos un attīstību, raisot interesi un ironiskas diskusijas par nākotnes pārtikas definīciju. Šis darbs ironiski parāda, kā nākotnē būtu iespējams individuāli personalizēt, izprintēt un pasniegt pārtiku.
Darbā tiek izmantota cilvēka ožas maņa. Izvēloties 3 personīgi pēc smaržas tīkamus un 3 netīkamus pārtikas produktus, tos neredzot, katrs produkts tiek pasmaržots. Uz galvas esošā MindWave elektroencefalogrammas ierīce piefiksē impulsus, kurus ožas maņa nosūta smadzenēm tiešsaistē. Brīvpiekļuves programmā Processing izveidotais kods ļauj no MindWave galvas ierīces iegūtos datus pārveidot 3D modeļu formātā. Pēc tam tie tiek izprintēti ar 3D printeri un izveidotas datu vizualizāciju skulptūras.
Annija Gancone - "Zīmolu kaleidoskops"
Pasaules iedzīvotāju populācijai kļūstot arvien lielākai, ekonomiskajā ziņā tirgū rodas arvien vairāk potenciālo patērētāju, tādējādi informācijas laikmetā arvien turpina pieaugt arī visu līmeņu uzņēmumu savstarpējā konkurence. Reklāma ir atrodama jebkurā sabiedriskajā telpā un sabiedrība pie tās pierod, tādēļ reklamēšanas paņēmieni kļūst arvien viltīgāki.
Zīmolu kaleidoskops iedvesmots no televīzijā un kinomākslā manāmās produktu un zīmolu izvietošanas - slēptās reklāmas veida.
Kaleidoskopa tematika izvēlēta vairāku iemeslu dēļ:
1) līdzīgi kā TV vai kinoteātra ekrāns tas pamatā paredzēts izklaidei kā senlaicīgs, analogs laika kavēklis;
2) kaleidoskopa vizuālie veidojumi šajā kontekstā interpretējami kā izklaides industrijas saturs, kurš saplūst ar komerciālo produktu un zīmolu izvietošanu.
3) izveidotais raksts var tikt uztverts arī kā kinētiska mandala, kas reliģiozi hipnotizē tā skatītāju, kurš uzticīgi pavada savu laiku pie „TV/kino altāra”.
Darbā redzami arī pārveidoti globāli atpazīstamu logo dizaini, kuros iekodēts kritisks idejiskais pienesums saistībā ar to pārstāvētajām kompānijām.
Laura Katkeviča - "SAJŪTU GRAFI"
Mūsu ikdienas izvēles atklāj to, kas mēs patiesībā esam un kam līdzināmies.
V. Krebs
Skola ir sabiedrības sajūtu spogulis, kurā, pēc personības izpētes psihologu domām par pusaudžu emocionālās attīstības posmiem, visspilgtāk tiek reflektētas pārmaiņas un notikumi pasaulē. SAJŪTU GRAFI vizualizē izglītības vidē paustās personiskās attieksmes par mācību vides transformācijas procesiem.
Dati (2804 balsojumi) tika apkopoti laika posmā no 2012. gada septembra līdz 2016. gada maijam, izmantojot autores izveidoto balsošanas aplikāciju. Vizuālie elementi līniju, punktu un tīklojuma formā attēlo datizraces procesā iegūtās likumsakarības ATTIEKSMJU, LAIKA un TELPAS kontekstā.
*Kods: Roberts Rožkalns
VIETA
KONTAKTI
Organizē: Elektroniskās mākslas un mediju centrs E-Lab un Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijia MPlab
E-pasts:info@mplab.lv Facebook